Dienstag, 10. November 2009

un viņa vīpsnāja ilgi un laimīgi

 Izdomāju visu savu dzīvi uz priekšu.
Laikam vajadzētu sākt samierināties ar domu, ka esmu jauka, bet ar mani ir grūti. Vīriešiem es patīku. Bet, tā pavisam godīgi – tas lielākoties krūšu un ģīmīša dēļ. Man gan ir vesela virkne labu īpašību, un es to ļoti labi zinu, un spēju tās izcelt, bet fakts ir tāds, ka.. (nopūta) man par visu ir viedoklis, kuru nekautrējos bazūnēt. Zinu, kā pareizāk. Vēl es neklausos apkārtējos un neatzīstu savas kļūdas. Saku taisnību, kad man vajadzētu paklusēt un nesaku neko, kad būtu jārunā. Neesmu diezko saimnieciska, un diez vai būtu laba mājsaimniece. Un taipatlaikā nekāda karjeriste no manis nesanāk, un miljonu savā dzīvē nenopelnīšu (pārāk daudz jāpūlas).
Mana dzīve ir interesanta, es par to smejos klusībā un skaļi. Man patīk tie vīrieši, ko satieku, ar ko esmu kopā un labi pavadu laiku. Attiecības man ir svarīgas, sekss ir foršs, bet ap to viss negrozās. Ja var iztikt bez, tad negrozās. A ap ko grozās, gan nezinu.
Nu tā. Visticamāk pēc pāris gadiem kādā prāta aptumsuma mirklī es izdomāšu ieviest sev bērnu. Un tas laikam būs tikai mans lēmums. Iespējams, tieši tāpēc es to bērnu audzināšu viena, periodiski mokoties pārmetumos, ka ar tādu savu lēmumu bērnam esmu ko atņēmusi (tēvu, haha). Tai laikā man būs krietnas, stabilas attiecības ar kādu precētu vīrieti. Es domāšu, ka esmu pirmā vijole, jo viņa sieva mazgā viņa netīros kreklus un es dabūju sev labāko. Bet skaidrs jau, ka būšu otrā.
Tad, kad bērns paaugsies, es laikam sev uztaisīšu kādu kantori (līdz tam laikam izdomāšu, ko tieši). Peļņa nebūs liela, bet būs, ar ko nodarboties un gūt prieku, kad bērns būs iemācījies mani pasūtīt.
Vēlāk es aizraušos ar ezotēriku. Mācīšos mākslas vēsturi (beidzot!!!), braukšu uz Indiju, apgūšu čakru tīrīšanu untā. Gūšu (khem) „garīgu piepildījumu” :D
Un, kad aiziešu pensijā, gribēšu dzīvot laukos, bet nedzīvošu. Dzīvošu kādā mazpilsētā kopā ar kādu sirmu, skumju atraitni. Ko es nepārtraukti raustīšu aiz ūsām (tieši un pārnesti), bet viņš būs pārāk noguris, lai pretotos. Un būšu laimīga.
Tad es nomiršu. Infarkts, visticamāk.

Tā.

1 Kommentar:

Bibala hat gesagt…

Es te tā drusciņ palasīju šo to un pamanīju, ka mēs esam ļoooti līdzīgas. :D Vismaz tajā, kas darās galvā. Liels bardaks :D Un mūsu bardaki ir kaut kādi ļoti līdzīgi.

Tik smuku seju ragi nesabojās. :P

nu tā. tas brīdis ir pienācis. Patiesībā jau sen biju domājusi, ka ir laiks no spurainās jaunietes pārvērsties par dāmu. Un tagad ir arī imp...