Tik smuku seju ragi nesabojās. :P

nu tā. tas brīdis ir pienācis. Patiesībā jau sen biju domājusi, ka ir laiks no spurainās jaunietes pārvērsties par dāmu. Un tagad ir arī impulss no ārienes. Iekšēji mazā mērā visu laiku tāda esmu bijusi, bet ārēji man pieņemts nepareizais imidžs - tāda kā ielas skuķe ar slengiem, bravurīgu uzvedību...

Es atkal kļūstu kā plastilīns. Nē, plastika, ko var izveidot un kas sastingst.

Sevis pilnveidošana - cilvēka dzīves dzinulis. Man tam jākļūst par pašmērķi. Un pareizi vien ir, tagad, kamēr man nav ar ko nodarboties, sēžu mājās, baudu ieilgušo atvaļinājumu, jādarbojas ar sevi. Nenoliedzami, smags darbs... Kad komata vietā vairs nevarēs būt bļed un punkta vietā jobtvai.

Bet ja reiz tā tam jānotiek, tad lai nu iet. Pieņemšu šo izaicinājumu kā soli pretī nākotnei, kurā es nebūšu gangsteru meitene no seriāliem.