Tik smuku seju ragi nesabojās. :P

nu tā. tas brīdis ir pienācis. Patiesībā jau sen biju domājusi, ka ir laiks no spurainās jaunietes pārvērsties par dāmu. Un tagad ir arī impulss no ārienes. Iekšēji mazā mērā visu laiku tāda esmu bijusi, bet ārēji man pieņemts nepareizais imidžs - tāda kā ielas skuķe ar slengiem, bravurīgu uzvedību...

Es atkal kļūstu kā plastilīns. Nē, plastika, ko var izveidot un kas sastingst.

Sevis pilnveidošana - cilvēka dzīves dzinulis. Man tam jākļūst par pašmērķi. Un pareizi vien ir, tagad, kamēr man nav ar ko nodarboties, sēžu mājās, baudu ieilgušo atvaļinājumu, jādarbojas ar sevi. Nenoliedzami, smags darbs... Kad komata vietā vairs nevarēs būt bļed un punkta vietā jobtvai.

Bet ja reiz tā tam jānotiek, tad lai nu iet. Pieņemšu šo izaicinājumu kā soli pretī nākotnei, kurā es nebūšu gangsteru meitene no seriāliem.

Skaista ir jaunība, tā nenāks vairs

Ja vien es nebūtu tik kautrīga un mācētu dzīvot... Es vispār esmu nepareiza. Kā necilvēks. Nē, nevis "kā", bet necilvēks...

Šovakar spēlējos ar klavierēm. Spēlējos nevis spēlēju. Bet pirms tam akordeonu - to gan spēlēju. Un dziedāju. Vācijā būšana pamatīgi iedragājusi manus līmeņus, kreisās rokas mazais pirkstiņš pēc traumas negrib atkopties.

Tā spēlēšanās tāds mirkļa vājums, mēģinu izlikt haotiskās emocijas. Bet vismaz emocijas ir. Enerģija un emociju bardaks.

Man patīk mūzikas instrumentu veikali, bet es sev vairāk jaunus instrumentus neiegādājos, tikai skatos. Man patīk klavieres. Tādas es redzēju tikai Vācijas mūzikas instrumentu veikalā, Daugavpilī tādu nav. Katrām klavierēm, neatkarīgi no markas, laikmeta, tipa, veida, ir ko teikt. Katriem taustiņiem ir daudz ko stāstīt, tie ir tik daudz spēlējuši un redzējuši. Pārsvarā mūzikas instrumentu veikalos ir sintezatori. No tiem arī var dabūt ārā skaņu, bet diemžēl šis instruments jau piedzimst miris.

***

Mani šodien pamodināja Saša, kurš bija satraukts par saviem dokumentiem. Cerams, ka nomierināju. Bet no dokšu tēmas ātri vien novirzījāmies, un sākām domāt, kam varētu būt Pēterīša numurs, kā arī par to, ka Saša ar visām četrām atbalstītu daudzsievību, un ja viņš tiktu pie valsts grožiem, tad droši viens šo likumu arī ieviestu, ņemot par padomniekiem mūsu turkus, kas zina un saprot tās daudzsievību štelles. Bet es teicu, ka es gribētu daudzvīrību. Vēl šodien zvanīja mans poļu draugs Piotr, tas pats, kuram Vācijā gandrīz noņēmu ķēdīti no kakla, bet viņš pēdēja mirklī pamanīja. Un tas pats, kura numuru meklējām mēs ar Sašu, Izrādās, ka Pēterītim ir mans numurs un man - viņējais. Telepātija kaut kāda, ka viņš piezvanīja...Runājām par darbu un par Vāciju.

Ah, un gaidītākais zvans šodien. Tā iedziedāt telefona klausulē. Es gandrīz izkusu. Wow.

re kā

Agrāk vai vēlāk starp vīrieti un sievieti sākas flirts.

Un vakarnakt bija jaukākā pasēdēšana ar vīrieti, kāda man jelkad bijusi. Liekas, ka viņš saprot ne tikai manus vārdus, bet arī manu klusēšanu. Un ir interesanti runāt ar vīrieti tā vietā, lai runātu ar draudzeni - jo viņiem kaut kā tā domāšana atšķiras un man patīk veids kā viņa atšķiras un ja noveicas sarunas ir pat ļoti saistošas. Un man patīk vīrieši uniformā.

Bet iekšēji es sev ik mirkli atgādinu - Māra, nepieķeries. Zinu, jūtu un nojaušu, ka vēlāk būs sāpīgi.

Un tādā brīdī kā šis man gribas sities ap sienu, jo es pati vairs nesaprotu, ko gribu un ko ne.