Likās, ka nav, bet irr. (heart)

Pēdējā laikā mani ir pārņēmusi tāda dīvaina sajūta. Ne sliktā nozīmē, nē, bet pēdējoreiz tik izteikti, tā, ka katru minūti, tā bija nu jau brīdi atpakaļ. Mīlestība. Pilnīgi visaptveroša, dziļa, mana, mana, mana mīlestība pret Tevi. Viss, par ko es visu dienu vien varu domāt, esi Tu. Man gribas Tev pieskarties, pieglausties, samīļot. Būt daļai no Tevis. Es nespēju iedomāties tālāko dzīvi bez Tevis, Tu man esi viss. Mans viss. Pēdējā laikā es daudz esmu domājusi par to, kas tiek postulēts par lieliskām, ideālām vai pilnvērtīgām attiecībām un es esmu sapratusi, ka mums tādas nav. Mums ir labākas, daudz labākas. Tādas, ko citiem dot par piemēru, nevis tās otras, histērijas un salabšanas pilnās, dzīve uz pulvera mucas. Mums ir dzīve ziedu pļavā, mūžīgā pavasara pļavā. Tas, ko Tu dod šīm attiecībām, ir nenovērtējami. To mieru, skaidrību, bieži vien - vēsu prātu, kas ļauj paskatīties bez emocijām uz saspīlētām lietām. Es uzticos Tavam viedoklim un, lai arī kādas nebūšanas mūs mēdz sagaidīt ikdienā, es ticu, ka tās pāries. Ja pirms vairākiem mēnešiem brīžiem man bija pazudusi šī eiforijas sajūta, šī apziņa, ka mēs varam būt kopā mūžīgi, uz mani varbūt sāka pat iedarboties tie citi, kas mani centās par to pārliecināt, pat, ja biju uzsākusi veidot jaunas attiecības, kas izrādījās ar neīto cilvēku, tad tagad es redzu, ka ir lieliski. Kļūdas ir pagātnē, mēs dzīvojam jaunā tagadnē, kas mums ļauj skatīties tālāk un es zinu, ka mēs varam skatīties tālāk. Jo tā sajūta, ko es jūtu, tā vieglā trīcēšana, kad par Tevi iedomājos, tā ir mīlestība. Tā, no pašas pirmās dienas, kad mēs dzērām tēju un es ķeksēju olīves un sēnes no picas, no paša sākuma. Sarkanais mētelis, lietus un man nekad nebija auksti. Man aizvien nav auksti, un es zinu, ka ar Tevi līdz galam. Jebkur. Tu esi tā vērts, lai par Tevi cīnītos un man prieks arī, ka šobrīd nav jācīnās, ka Tu esi mans, mans, mans un es zvaigznītē varu gulēt Tev virsū un es zinu, ka Tu esi mans.
Es Tevi dievinu.