Kas man nepatīk - ka vīrieši nevar vienkārši ar vārdiem paspēlēties, skropstas paplivināt un paspēlēt brīvību. Ja tu tā dari, tad gaidi, ka vīrietis gribēs seksu.
Nu protams, sekss ir jauki, bet es gribu paspēlēties ne atdoties tavam ieguvuma priekam.
Kā tur bij - flirts ir spēle, kur zaudētājs ir tas, kurš pirmais to uztver nopietni. Nu lūk, es gribētu paspēlēties, ne vairāk. Bet tad apspēlēto cerības man jau nu tiešām negribas ne sagraut, ne piepildīt. Es vispār gribētu, lai nav tādu cerību. :D Eh, bet tur droši, ka pie vainas tas, ka vispār man ļoti nepatīk, ka no manis ko gaida.
Sonntag, 19. Dezember 2010
51 milisekunde, lai saprastu, vai kaut ko gribas ar konkreto cilveeku
Ar puišiem, kas man pievērš uzmanību un aicina uz vakariņām, es runāju par zirnekļiem, kas manā galvā...ar pārējiem par seksu :D
Es izteikti pavelkos uz negaidītiem pavērsieniem. Ja tas vēl ir aizliegti vai nepareizi un visādā ziņā jātur noslēpumā, tad man acis spīd un iztēle met prieka kūleņus. Jo tā ir spēle ar nezināmiem noteikumiem, un tas ir interesanti. Tad vēl talants, es varu iemīlēties uz līdzenas vietas, klausoties kā viņš dzied vai spēlē giču, ar noteikumu, ka dara to talantīgi. Vai fotografē, vai lieliski spēlē futbolu/snovo utt.
Stiegrainas, stipras rokas, vīrišķīgs žokļa izliekums un puicisks pakausis. Distance, kas pēkšņi izzūd. Smiešanās par kopīgiem jokiem. Visbeidzot, bet īstenībā vissvarīgāk, intelekts, jo smart is so so sexy.
Un nedrīkst aizmirst bučošanos, tā nozīmē visu! Ir bijis tā, ka gribas izslēgt visus āpkārtējos trokšņus, jo bučošanās ir perfekti saskanīga, kā laba mūzika. Bet ir gadījies arī tā, ka fui pē, izvāciet to bezformīgo objektu visur no manas mutes! Tas gan bija senāk, tagad es vairs nebučojos ar visādiem, jo esmu iemanījusies pazīt, ar kuru būs labi, un ar kuru nevajag pat mēģināt.
Ā, un vēl noteikti tas, kā viņš brauc pie stūres. Tas ir gandrīz tikpat svarīgi kā bučošanās. Ir ļoti seksīgi, ja džeks brauc pārliecināti un drusciņ tā kā nevērīgi. Un es zinu, ka viss ir kārtībā, ja jūtos mierīga, pat ja viņš močī pāri sotakam pa šaurām tumšām ieliņām.
Stiegrainas, stipras rokas, vīrišķīgs žokļa izliekums un puicisks pakausis. Distance, kas pēkšņi izzūd. Smiešanās par kopīgiem jokiem. Visbeidzot, bet īstenībā vissvarīgāk, intelekts, jo smart is so so sexy.
Un nedrīkst aizmirst bučošanos, tā nozīmē visu! Ir bijis tā, ka gribas izslēgt visus āpkārtējos trokšņus, jo bučošanās ir perfekti saskanīga, kā laba mūzika. Bet ir gadījies arī tā, ka fui pē, izvāciet to bezformīgo objektu visur no manas mutes! Tas gan bija senāk, tagad es vairs nebučojos ar visādiem, jo esmu iemanījusies pazīt, ar kuru būs labi, un ar kuru nevajag pat mēģināt.
Ā, un vēl noteikti tas, kā viņš brauc pie stūres. Tas ir gandrīz tikpat svarīgi kā bučošanās. Ir ļoti seksīgi, ja džeks brauc pārliecināti un drusciņ tā kā nevērīgi. Un es zinu, ka viss ir kārtībā, ja jūtos mierīga, pat ja viņš močī pāri sotakam pa šaurām tumšām ieliņām.
Abonnieren
Posts (Atom)