Labrīt, tauta, debesis vaļā, te runā Jūsu padevīgais pilots Tims. Esmu modusies pēc savas pēcpusdienas snaudas, šdien rakstīju matemātikas eksāmenu, 17. jūlijā būs interesanti redzēt, cik daudz viens cilvēks var iemācīties bastojot, nemācoties, nepildot mājasdarbus un dzenājot ha''lavu 3 gadu garumā, bet man liekas, īpaši slikti man negāja, lai gan, kas zina, visādi ar tiem eksāmeniem var gadīties, ja vērtējums atkarīgs no valsts kopējā līmeņa. Nākoš trešdien palicis pēdējais eksāmens, par kuru man žēl, jo es patiešām un no visas sirds ticu, ka augstāk par B nevaru dabūt, - Biznesa ekonomika ir absolūti nesaprotams murgs, ar kuru es netikšu galā nekad, ja vien, protams, kā amerikāņu komiksos man neiekodīs saindēts zirneklis, kas attīstīs matemātiskus superskilus un nepārvērtīs mani par Business-Man.
Ir jau tā jocīgi, ka pēc pāris dienām viss būs beidzies, pasaules ceļi pēkšņi būs vaļā, un es nezināšu, kur sevi likt. Gribu šovasar nolikt tiesības, gribu sportot un sauļoties, beidzot izlasīt Annu Kareņinu un lasīt Dostojevski, gribu alu un cigaretes, gribu gleznot, gribu piedzīvojumus un ilgus izbraucienus ar riteni, brīvdabas seksu un pāris festivālus, un vēl arī nedaudz naudiņas tam visam nenāktu par ļaunu, bet ar to jau sākas šīs vasaras traģika: bērnība beigusies, dižķibeles apstākļos jāiemanās atrast darbs, kurā nepaverdzina, taču maksā nedaudz vairāk par minimālo, bet gan jau, vai ne.


Piedodiet par sievišķīgām banalitātēm, bet vēl man ļoti, ļoti gribētos šovasar garu, skaistu kleitu gaišās krāsās un ar puķēm un vēl gribētos darināt sev kaklarotu.