Un vakarnakt bija jaukākā pasēdēšana ar vīrieti, kāda man jelkad bijusi. Liekas, ka viņš saprot ne tikai manus vārdus, bet arī manu klusēšanu. Un ir interesanti runāt ar vīrieti tā vietā, lai runātu ar draudzeni - jo viņiem kaut kā tā domāšana atšķiras un man patīk veids kā viņa atšķiras un ja noveicas sarunas ir pat ļoti saistošas. Un man patīk vīrieši uniformā.
Bet iekšēji es sev ik mirkli atgādinu - Māra, nepieķeries. Zinu, jūtu un nojaušu, ka vēlāk būs sāpīgi.
Un tādā brīdī kā šis man gribas sities ap sienu, jo es pati vairs nesaprotu, ko gribu un ko ne.
Keine Kommentare:
Kommentar veröffentlichen