Tik smuku seju ragi nesabojās. :P

nu tā. tas brīdis ir pienācis. Patiesībā jau sen biju domājusi, ka ir laiks no spurainās jaunietes pārvērsties par dāmu. Un tagad ir arī impulss no ārienes. Iekšēji mazā mērā visu laiku tāda esmu bijusi, bet ārēji man pieņemts nepareizais imidžs - tāda kā ielas skuķe ar slengiem, bravurīgu uzvedību...

Es atkal kļūstu kā plastilīns. Nē, plastika, ko var izveidot un kas sastingst.

Sevis pilnveidošana - cilvēka dzīves dzinulis. Man tam jākļūst par pašmērķi. Un pareizi vien ir, tagad, kamēr man nav ar ko nodarboties, sēžu mājās, baudu ieilgušo atvaļinājumu, jādarbojas ar sevi. Nenoliedzami, smags darbs... Kad komata vietā vairs nevarēs būt bļed un punkta vietā jobtvai.

Bet ja reiz tā tam jānotiek, tad lai nu iet. Pieņemšu šo izaicinājumu kā soli pretī nākotnei, kurā es nebūšu gangsteru meitene no seriāliem.

Skaista ir jaunība, tā nenāks vairs

Ja vien es nebūtu tik kautrīga un mācētu dzīvot... Es vispār esmu nepareiza. Kā necilvēks. Nē, nevis "kā", bet necilvēks...

Šovakar spēlējos ar klavierēm. Spēlējos nevis spēlēju. Bet pirms tam akordeonu - to gan spēlēju. Un dziedāju. Vācijā būšana pamatīgi iedragājusi manus līmeņus, kreisās rokas mazais pirkstiņš pēc traumas negrib atkopties.

Tā spēlēšanās tāds mirkļa vājums, mēģinu izlikt haotiskās emocijas. Bet vismaz emocijas ir. Enerģija un emociju bardaks.

Man patīk mūzikas instrumentu veikali, bet es sev vairāk jaunus instrumentus neiegādājos, tikai skatos. Man patīk klavieres. Tādas es redzēju tikai Vācijas mūzikas instrumentu veikalā, Daugavpilī tādu nav. Katrām klavierēm, neatkarīgi no markas, laikmeta, tipa, veida, ir ko teikt. Katriem taustiņiem ir daudz ko stāstīt, tie ir tik daudz spēlējuši un redzējuši. Pārsvarā mūzikas instrumentu veikalos ir sintezatori. No tiem arī var dabūt ārā skaņu, bet diemžēl šis instruments jau piedzimst miris.

***

Mani šodien pamodināja Saša, kurš bija satraukts par saviem dokumentiem. Cerams, ka nomierināju. Bet no dokšu tēmas ātri vien novirzījāmies, un sākām domāt, kam varētu būt Pēterīša numurs, kā arī par to, ka Saša ar visām četrām atbalstītu daudzsievību, un ja viņš tiktu pie valsts grožiem, tad droši viens šo likumu arī ieviestu, ņemot par padomniekiem mūsu turkus, kas zina un saprot tās daudzsievību štelles. Bet es teicu, ka es gribētu daudzvīrību. Vēl šodien zvanīja mans poļu draugs Piotr, tas pats, kuram Vācijā gandrīz noņēmu ķēdīti no kakla, bet viņš pēdēja mirklī pamanīja. Un tas pats, kura numuru meklējām mēs ar Sašu, Izrādās, ka Pēterītim ir mans numurs un man - viņējais. Telepātija kaut kāda, ka viņš piezvanīja...Runājām par darbu un par Vāciju.

Ah, un gaidītākais zvans šodien. Tā iedziedāt telefona klausulē. Es gandrīz izkusu. Wow.

re kā

Agrāk vai vēlāk starp vīrieti un sievieti sākas flirts.

Un vakarnakt bija jaukākā pasēdēšana ar vīrieti, kāda man jelkad bijusi. Liekas, ka viņš saprot ne tikai manus vārdus, bet arī manu klusēšanu. Un ir interesanti runāt ar vīrieti tā vietā, lai runātu ar draudzeni - jo viņiem kaut kā tā domāšana atšķiras un man patīk veids kā viņa atšķiras un ja noveicas sarunas ir pat ļoti saistošas. Un man patīk vīrieši uniformā.

Bet iekšēji es sev ik mirkli atgādinu - Māra, nepieķeries. Zinu, jūtu un nojaušu, ka vēlāk būs sāpīgi.

Un tādā brīdī kā šis man gribas sities ap sienu, jo es pati vairs nesaprotu, ko gribu un ko ne.

fuj

Kas man nepatīk - ka vīrieši nevar vienkārši ar vārdiem paspēlēties, skropstas paplivināt un paspēlēt brīvību. Ja tu tā dari, tad gaidi, ka vīrietis gribēs seksu.

Nu protams, sekss ir jauki, bet es gribu paspēlēties ne atdoties tavam ieguvuma priekam.

Kā tur bij - flirts ir spēle, kur zaudētājs ir tas, kurš pirmais to uztver nopietni. Nu lūk, es gribētu paspēlēties, ne vairāk. Bet tad apspēlēto cerības man jau nu tiešām negribas ne sagraut, ne piepildīt. Es vispār gribētu, lai nav tādu cerību. :D Eh, bet tur droši, ka pie vainas tas, ka vispār man ļoti nepatīk, ka no manis ko gaida.

51 milisekunde, lai saprastu, vai kaut ko gribas ar konkreto cilveeku

Ar puišiem, kas man pievērš uzmanību un aicina uz vakariņām, es runāju par zirnekļiem, kas manā galvā...ar pārējiem par seksu :D

Es izteikti pavelkos uz negaidītiem pavērsieniem. Ja tas vēl ir aizliegti vai nepareizi un visādā ziņā jātur noslēpumā, tad man acis spīd un iztēle met prieka kūleņus. Jo tā ir spēle ar nezināmiem noteikumiem, un tas ir interesanti. Tad vēl talants, es varu iemīlēties uz līdzenas vietas, klausoties kā viņš dzied vai spēlē giču, ar noteikumu, ka dara to talantīgi. Vai fotografē, vai lieliski spēlē futbolu/snovo utt.

Stiegrainas, stipras rokas, vīrišķīgs žokļa izliekums un puicisks pakausis. Distance, kas pēkšņi izzūd. Smiešanās par kopīgiem jokiem. Visbeidzot, bet īstenībā vissvarīgāk, intelekts, jo smart is so so sexy.

Un nedrīkst aizmirst bučošanos, tā nozīmē visu! Ir bijis tā, ka gribas izslēgt visus āpkārtējos trokšņus, jo bučošanās ir perfekti saskanīga, kā laba mūzika. Bet ir gadījies arī tā, ka fui pē, izvāciet to bezformīgo objektu visur no manas mutes! Tas gan bija senāk, tagad es vairs nebučojos ar visādiem, jo esmu iemanījusies pazīt, ar kuru būs labi, un ar kuru nevajag pat mēģināt.

Ā, un vēl noteikti tas, kā viņš brauc pie stūres. Tas ir gandrīz tikpat svarīgi kā bučošanās. Ir ļoti seksīgi, ja džeks brauc pārliecināti un drusciņ tā kā nevērīgi. Un es zinu, ka viss ir kārtībā, ja jūtos mierīga, pat ja viņš močī pāri sotakam pa šaurām tumšām ieliņām.

un viņa vīpsnāja ilgi un laimīgi

 Izdomāju visu savu dzīvi uz priekšu.
Laikam vajadzētu sākt samierināties ar domu, ka esmu jauka, bet ar mani ir grūti. Vīriešiem es patīku. Bet, tā pavisam godīgi – tas lielākoties krūšu un ģīmīša dēļ. Man gan ir vesela virkne labu īpašību, un es to ļoti labi zinu, un spēju tās izcelt, bet fakts ir tāds, ka.. (nopūta) man par visu ir viedoklis, kuru nekautrējos bazūnēt. Zinu, kā pareizāk. Vēl es neklausos apkārtējos un neatzīstu savas kļūdas. Saku taisnību, kad man vajadzētu paklusēt un nesaku neko, kad būtu jārunā. Neesmu diezko saimnieciska, un diez vai būtu laba mājsaimniece. Un taipatlaikā nekāda karjeriste no manis nesanāk, un miljonu savā dzīvē nenopelnīšu (pārāk daudz jāpūlas).
Mana dzīve ir interesanta, es par to smejos klusībā un skaļi. Man patīk tie vīrieši, ko satieku, ar ko esmu kopā un labi pavadu laiku. Attiecības man ir svarīgas, sekss ir foršs, bet ap to viss negrozās. Ja var iztikt bez, tad negrozās. A ap ko grozās, gan nezinu.
Nu tā. Visticamāk pēc pāris gadiem kādā prāta aptumsuma mirklī es izdomāšu ieviest sev bērnu. Un tas laikam būs tikai mans lēmums. Iespējams, tieši tāpēc es to bērnu audzināšu viena, periodiski mokoties pārmetumos, ka ar tādu savu lēmumu bērnam esmu ko atņēmusi (tēvu, haha). Tai laikā man būs krietnas, stabilas attiecības ar kādu precētu vīrieti. Es domāšu, ka esmu pirmā vijole, jo viņa sieva mazgā viņa netīros kreklus un es dabūju sev labāko. Bet skaidrs jau, ka būšu otrā.
Tad, kad bērns paaugsies, es laikam sev uztaisīšu kādu kantori (līdz tam laikam izdomāšu, ko tieši). Peļņa nebūs liela, bet būs, ar ko nodarboties un gūt prieku, kad bērns būs iemācījies mani pasūtīt.
Vēlāk es aizraušos ar ezotēriku. Mācīšos mākslas vēsturi (beidzot!!!), braukšu uz Indiju, apgūšu čakru tīrīšanu untā. Gūšu (khem) „garīgu piepildījumu” :D
Un, kad aiziešu pensijā, gribēšu dzīvot laukos, bet nedzīvošu. Dzīvošu kādā mazpilsētā kopā ar kādu sirmu, skumju atraitni. Ko es nepārtraukti raustīšu aiz ūsām (tieši un pārnesti), bet viņš būs pārāk noguris, lai pretotos. Un būšu laimīga.
Tad es nomiršu. Infarkts, visticamāk.

Tā.

cauri.

Aizvakar vakarā runāju ar savu bijušo. Sēdēju, runāju, ēdu un domāju lieliskas ēdienu receptes. Padalīšos ar jums.

Marinētas sardeles.
Ņem sardeles, pārgriež uz pusēm. Un atdod sunim. Ja suņa nav, tad izmet ārā.

Dzēšgumiju komervīderi.
Izcep plānās pankūkas. No mīklas, no kā ta' vēl?
Dzēšgumijas saliek gaļasmašīnā, samaļ. Var apcept. Tad tās ieloka pankūkās. Kad sapildītas - met ārā.

Konfetī marinādē.
No papīra (kāds nu kuram labāk patīk) ar caurumsitēju sataisa daudzus jo daudzus aplīšus.
Tos rūpīgi iesāla - no abām pusēm! Liek traukā, apslaka ar olīveļļu un nedaudz vīna etiķi, apmaisa. Liek nostāvēties divas dienas. Pēc tam met ārā.

Kaut kā tā.


Nekam nederīgs viss... Vispār ar viņu man bija otrās stabilākās attiecības pēc Valda. Un trešās mīļākās attiecībās pēc Jura un Valda. Un pirmās ilgākās attiecības.. Jā, vēl joprojām sazvanāmies, ar viņu braukāšu no Daugavpils, viņam samērā bieži tur esot darba darīšanas.. jebšu veids, kā mani atgūt..